Pēc vidusskolas – priekšā izvēle, kas ietekmē nākotni
Vidusskolas beigšana iezīmē nozīmīgu posmu – beidzas viens posms un sākas nākamais. Lēmums par to, kā turpināt izglītību, bieži vien nāk ar lielu spriedzi un jautājumiem. Augstskola vai profesionālā izglītība? Teorētiskā zinātne vai praktiskā pieredze? Ilgāks ceļš ar akadēmisku ievirzi vai ātrāks starts darba tirgū?
Šis nav viegls lēmums, un pareizā atbilde katram būs atšķirīga. Ir skolēni, kuri jau sen zina, ka vēlas kļūt par ārstiem, juristiem vai psihologiem, tāpēc viņiem augstākā izglītība ir loģisks solis. Savukārt citi daudz labāk jūtas praktiskā darbībā – viņiem interesē darbs ar rokām, tehnoloģijām vai konkrētu profesiju, un profesionālā izglītība šķiet pievilcīgāka un tūlītēji noderīga.
Tāpēc pirms izvēles jāizprot abu ceļu būtība, priekšrocības, izaicinājumi un atšķirības.
Kas ir profesionālā izglītība?
Profesionālā izglītība (jeb profesionālā vidējā vai tālākizglītība) ir izglītības virziens, kas sniedz konkrētas praktiskas iemaņas noteiktā profesijā. Šī izglītība ļauj apgūt profesiju 1–3 gadu laikā un uzreiz iekļauties darba tirgū.
Latvijā pieejamas vairākas profesionālās izglītības programmas, piemēram:
- frizieris, elektriķis, pavārs, automehāniķis, metinātājs,
- grafiskais dizainers, modes speciālists, datorsistēmu tehniķis,
- loģistikas darbinieks, grāmatvedis, aprūpētājs utt.
Daļā programmu iekļauts arī vispārējās vidējās izglītības saturs, kas ļauj iegūt gan profesiju, gan vidusskolas atestātu.
Profesionālā izglītība bieži vien tiek saistīta ar mācībām reālajā darba vidē – prakšu vietām uzņēmumos, darbam ar reāliem instrumentiem un situācijām, kas pēc iespējas tuvākas ikdienas darba realitātei. Tas ir labs ceļš tiem, kas vēlas ātri iegūt profesiju, apgūt prasmes “darbībā” un drīz sākt strādāt.
Kas ir augstākā izglītība?
Augstākā izglītība (studijas universitātē vai koledžā) sniedz akadēmiskās zināšanas, padziļinātu izpratni par izvēlēto jomu un analītiskās prasmes. Studijas ilgst 3–4 gadus (bakalaura līmenis), turpinās maģistrantūrā (parasti 2 gadi) un iespējams – doktorantūrā.
Augstākā izglītība nav tikai teorija – daudzas programmas iekļauj prakses, projektu darbu, starptautisku sadarbību un modernu pieeju. Tomēr būtiskākais fokuss ir uz zināšanu padziļinātu izpratni, kritisko domāšanu, pētniecību un akadēmiskām prasmēm.
Šis ceļš bieži izvēlēts tiem, kas vēlas kļūt par speciālistiem tādās jomās kā:
- medicīna, jurisprudence, psiholoģija, pedagogika, inženierzinātnes,
- ekonomika, sabiedriskās attiecības, komunikācija, valodniecība,
- arhitektūra, māksla, žurnālistika, datorzinātnes, u.c.
Augstākā izglītība bieži atver iespējas ne tikai profesionālai darbībai, bet arī akadēmiskajai pētniecībai, pasniedzēja darbam, vadības pozīcijām un dalībai starptautiskos projektos.
Praktiskā pieeja vs. teorētiskā izpratne
Viens no lielākajiem pretstatiem starp profesionālo un augstāko izglītību ir mācību metode. Profesionālajā izglītībā uzsvars tiek likts uz praktiskām iemaņām – skolēni mācās, darot: remontē motorus, šuj drēbes, gatavo ēdienu, veido vizuālos projektus, strādā uzņēmumu vidē.
Augstskolās lielākā daļa pirmo kursu tiek pavadīta teorētiskajā bāzē – lekcijas, semināri, akadēmiska lasīšana, pētniecība. Prakse notiek vēlāk un bieži vien ir īsāka. Augstskolas mērķis ir attīstīt spēju izprast parādības dziļāk, analizēt, modelēt un domāt konceptuāli.
Ja jaunietis vēlas redzēt rezultātu ātri, darboties fiziski un uzreiz apgūt praktiskās prasmes, profesionālā izglītība būs pievilcīgāka. Ja viņam patīk pētīt, diskutēt, domāt plaši un interesē teorētiskie jautājumi, augstskola būs piemērotāka.
Karjeras iespējas – kurš ceļš ved tālāk?
Viena no būtiskākajām lietām, izvēloties izglītības virzienu, ir karjeras iespējas nākotnē. Bieži vien valda mīts, ka augstākā izglītība nodrošina labākas darba iespējas, bet profesionālā izglītība – ierobežotas. Realitātē situācija ir daudz sarežģītāka un atkarīga no izvēlētās jomas, individuālajām spējām un attieksmes.
Piemēram, profesionālās izglītības absolventi, kuri kļūst par izciliem elektriķiem, automehāniķiem, metinātājiem vai frizieriem, bieži sāk pelnīt ātrāk nekā daudzi bakalaura studenti. Viņi iegūst reālu darba pieredzi, kļūst par pieprasītiem speciālistiem un bieži vien veido paši savu uzņēmējdarbību.
Savukārt augstākās izglītības absolventiem nereti vajadzīgs ilgāks laiks, lai uzsāktu darbu savā specialitātē. Daudzās nozarēs priekšroka tiek dota kandidātiem ar augstāko izglītību, īpaši – administratīvās, akadēmiskās, pētniecības vai vadības jomās.
Tāpēc karjeras iespēju izvērtējumā jāņem vērā:
- Vai nozarē nepieciešama augstākā izglītība pēc likuma (piemēram, medicīnā, izglītībā)?
- Kāds ir profesijas pieprasījums reģionāli un starptautiski?
- Cik ātri pēc skolas beigšanas var sākt strādāt?
- Vai iespējama izaugsme un pārkvalificēšanās vēlāk?
Jāatceras – ne ceļš, bet cilvēks nosaka karjeras attīstību. Gan profesionālās, gan akadēmiskās izglītības absolventi var būt veiksmīgi, ja viņi iegulda sevi, seko līdzi nozares attīstībai un neapstājas pie iegūtā.
Ienākumu potenciāls – ko saka statistika?
Runājot par ienākumiem, ir svarīgi izvairīties no vispārinājumiem. Bieži vien sabiedrībā valda priekšstats, ka cilvēki ar augstāko izglītību pelna vairāk, taču praksē tas ir atkarīgs no profesijas, reģiona, darba pieredzes un nozares konkurences.
Piemēram, Latvijā daudzu profesiju kvalificēti amata meistari ar profesionālo izglītību (piemēram, elektriķi, CNC operatori, būvnieki) pelna vienlīdz vai pat vairāk nekā daži biroja darbinieki ar augstāko izglītību. Turklāt viņiem ir iespēja ātrāk sasniegt finansiālu patstāvību un gūt ienākumus jau studiju laikā.
Augstākās izglītības priekšrocība ir tajā, ka dažās jomās (piemēram, IT, medicīna, inženierzinātnes, jurisprudence) vidējie ienākumi ilgtermiņā mēdz būt ievērojami augstāki. Tāpat dažas nozares piedāvā plašākas starptautiskas karjeras iespējas, ja ir iegūts bakalaura vai maģistra grāds.
Tātad ienākumu aspektā jāskatās:
- uz izvēlētās nozares reālo tirgu,
- uz to, cik ātri iespējams uzsākt darbu,
- uz ilgtermiņa izaugsmi un spēju kāpt pa karjeras kāpnēm.
Pārkvalificēšanās un izglītības turpināšana
Viena no mūsdienu darba tirgus tendencēm ir nepieciešamība pielāgoties pārmaiņām, mainīt profesiju vai papildināt zināšanas vairākas reizes dzīves laikā. Šajā kontekstā būtisks kļūst jautājums par izglītības elastību.
Profesionālā izglītība sniedz konkrētu specialitāti, bet tās turpmāka paplašināšana var būt ierobežota, ja nav vidējās vai augstākās izglītības. Tomēr arvien vairāk profesionālo skolu sadarbojas ar augstskolām, lai piedāvātu iespēju turpināt studijas vēlāk.
Augstskolas savukārt piedāvā daudzveidīgas maģistra, tālākizglītības un pārkvalificēšanās programmas, kā arī iespēju veidot savu ceļu plašāk – piemēram, jurists, kurš kļūst par uzņēmēju, vai biologs, kurš ieiet datu analīzes jomā.
Tāpēc, domājot par nākotni, ir vērts apsvērt:
- Vai vēlos vienu konkrētu profesiju vai iespēju vēlāk mainīt virzienu?
- Vai man patīk mācīties ilgtermiņā, vai dodu priekšroku ātrai praktiskai pieredzei?
- Vai esmu gatavs papildināt izglītību ik pēc dažiem gadiem?
Abi ceļi nav pretrunā – tos iespējams kombinēt. Daudzi sāk ar profesionālo izglītību un vēlāk turpina studijas augstskolā. Citi pabeidz universitāti un pēc tam apgūst praktisku arodu, lai paplašinātu iespējas.
Sabiedrības priekšstati un personīgā pārliecība
Ne mazāk svarīga ir sabiedrības attieksme, kas nereti ietekmē jaunieša izvēli. Joprojām pastāv uzskats, ka augstskolas diploms ir augstākais sasniegums, bet profesionālā izglītība – “rezerves variants”. Taču mūsdienu darba tirgus šo priekšstatu sen ir apgāzis.
Mūsdienās meklē kompetenci, nevis diplomus. Darba devēji novērtē profesionāļus, kuri spēj izdarīt, pielāgoties, domāt praktiski un uzņemties atbildību. Līdz ar to amatu prestižs mainās – labs pavārs, frizieris vai loģistikas speciālists var būt ne tikai finansiāli veiksmīgs, bet arī cienīts un profesionāli pieprasīts.
Personīgā pārliecība par savu izvēli ir svarīgāka par sabiedrības gaidām. Ja jaunietis skaidri zina, ka viņu interesē praktiskas lietas, nav jēgas studēt četrus gadus tikai tāpēc, ka “tā vajag”. Un otrādi – ja cilvēku interesē teorija, pētīšana, vadība vai zinātniskā darbība, viņam vajadzētu iet akadēmisko ceļu.
Kā pieņemt informētu un pārliecinātu lēmumu?
Lai izvēle starp profesionālo un augstāko izglītību būtu pārdomāta, ieteicams veikt vairākus konkrētus soļus:
- Izzināt savas intereses un stiprās puses – karjeras testi, sarunas ar konsultantiem, refleksija.
- Apmeklēt atvērto durvju dienas – gan profesionālajās skolās, gan augstskolās.
- Izpētīt konkrētas profesijas un nozaru tendences – pieprasījumu, algu, konkurenci.
- Tikties ar absolventiem un profesionāļiem – dzirdēt viņu pieredzi.
- Apsvērt dzīvesveidu, kādu vēlies – ritmu, atbildību, attīstības ceļu.
- Iespēju gadījumā izmēģināt sevi praksē vai ēnu dienā – reāli iejusties profesijas lomā.
Atceries: izvēle nav galīga un neatgriezeniska. Daudzi cilvēki savas karjeras laikā maina virzienu, paplašina prasmes vai pārkvalificējas. Galvenais ir izvēlēties ar pārliecību šim dzīves posmam, apzinoties, ka jebkurā ceļā svarīgākais esi tu pats – tava attieksme, vēlme mācīties un spēja augt.